sestdiena, 2013. gada 13. aprīlis

Īsa pamācība lupatu griešanā.

Kādu brīdi atpakaļ es jau lielījos, ka griežu lupatas tepiķiem un izmantoju savu jauko palikti ar apļa/diska griežamo. Šodien atkal izmantoju brīvu brīdi un paplosījos pa savu 'darbnīcu'. Sev par prieku samazināju savu lupatu krāvumu par vienu palagu un dažām lentām.
Bet nu ķeršos vērsim pie ragiem! Gribēju padalīties ar savu atklājumu, kā visātrāk un nesāpīgāk alerģiskiem deguniem sagriezt lupatiņas. Tā kā jau kādu laiku izvairos lupatu strēmeles griezt ar šķērēm, jo tas rada gana daudz putekļus un tad man ir jāšķauda un jāraud, diezgan aktīvi izmantoju savu diska griežamo. Tā arī šoreiz.
Visu laiku griezu brīvi bez lineāla un audumu turēju vienā kārtā. Šodien izmēģināju taisnajiem gabaliem to visu locīt n-tās kārtās, lai ietu ātrāk tā lieta uz priekšu. Un izdevās! Sev par prieku, atklāju, cik ātri var tikt galā ar lielu palagu!

Bet sāku es ar šīm garajām strēmelēm.

Stāvēju un domāju locīt vai nē, bet beigās salocīju

 un šņikt, un viena strēmele gatava.  Šņikt, šņikt un 4 strēmeles gatavas. Prieks un laime, ka viss tik ātri un forši!


Ja jau tik forši viss veicās ar šīm strēmelēm, varbūt pamēģināt ātro variantu ar veco palagu, kuru jau ilgu laiku 'marinēju'. Palags liels, 2x2metri, un baigais slinkums griezt ar šķērēm. Tad nu mans piegājiens:
- izgriežam gumijas (jo man visi palagi tikai ar gumijām);
- atgriežam stūrus;
- pārplēšam palagu uz pusēm;
- salokām un ar rokām nogludinām (jā, jā, es slinkoju un negludinu, jo žēl laika. Gludinot noteikti ir vēl labāks rezultāts un vēl vieglāk griezt un locīt to visu, bet es to nedaru.);

-  un sākam tik griezt, un griezt, un griezt!!!

Un lūk rezultāts! Un lūk arī kaudzīte ar pusi palaga strēmelēm.
Un lūk ir viena strēmele no tā visa. Aptuveni 2,5 m gara un 1-1,5cm plata:)

Izmantoju savu diska griezēju, lineālu un palikti. Viss sanāk ļoti akurāti un daudz maz vienādi. Prieks, jo viss ir dikti ātri un degunam draudzīgi.

Izmantojiet arī jūs, jo tiešām ir ērti un ātri.

s.

trešdiena, 2013. gada 10. aprīlis

Zeķes.. atkal zeķes..

Jā, patiesi, es laikam neko citu nemāku adīt, kā tikai zeķes:) Manus krājumus ir papildinājušas vēl vienas zeķes no Regia Magic dzijas - košas, spilgtas, nu gluži kā vasara, bet ar dūmakainu lillā, kas vairāk velk jau uz vasaras pievakari. Brīdinu uzreiz - šī dzija, man vismaz, kamola viducī krāsu pāreja sākās atpakaļgaitā. Nācās pārtīt kamolu, lai tiktu pie pareizā krāsu pārejas gala;)
Zeķu rakstu aizņēmos no Baibas. Tas ir gaužām vienkāršs un patīkami adāms. Paldies Baibai, kas padalījās ar rakstiņu:). Vienīgi uzreiz gribu brīdināt, ja kāds no jums adata nepareizo kreilisko (kreilisko griezto valdziņu), kā to daru es, tad šeit nāksies radināt sevi adīt pareizi kreilisko.
Lūk bildes:



svētdiena, 2013. gada 31. marts

'Kreklu' projekts

Lai arī biju nobriedusi, ka šis blogs būs tikai par to, ko es pati darinu, bet nolēmu uzrakstīt nedaudz vairāk arī par saviem sasniegumiem projektu vadības lietās;) Jāsaka gan arī tas, ka šis projekts ir par rokdarbiem un tā laikā tiks radīts rokdarbs.
Iepriekš jau šeit parādījās ziņa, ka Siguldas pagasta kultūras namā notiek projekta "Tautastērps paša rokām. I daļa - tautiskais krekls un aube" nodarbības. Tad nu tagad varu informēt, ka ir notikušas jau 2 nodarbības - viena bija ievadlekcija un praktiskās nodarbības Siguldā. Bija iepriekš pieteikušies 40 dalībnieku. Iepriekšējā vakarā zvanīja vēl daži, bet tiem nācās atteikt. Tomēr uz pirmo nodarbību ieradās 26 cilvēki, kas arī nav slikti:)



Savukārt 16.martā devāmies uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kur mums konsultāciju par krekliem sniedza Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte un galvenā krājumu glabātāja Inita Heinola.

Abām lekcijas vadītājām ir jāsaka milzīgs paldies par mūsu izglītošanu, jo tiešām, vismaz es, uzzināju gana daudz par krekliem. Viņas bija ļoti centušās un mums tika piedāvāts ieskats visdažādāko piegriezumu un dizaina kreklos. Te sev tuvāko varēja atrast gan kurzemnieces, gan arī vidzemniecēm, nemaz par latgalietēm, sēlietēm vai zemgalietēm nerunājot.

Liels pārsteigums man bija tas, ka Vidzemē reti kuram kreklam ar cauro vīlīti bija greznots kakla iegriezums. Bija kaut kā pierasts, skatoties M.Grasmanes grāmatā, ka šāda caurā vīlīte ir gandrīz visur, bet kā pastāstīja muzeja darbinieces, ka tā jau ir tautastērpa attīstība un šī caurā vīlīte ir parādījusies Kaucmindes skolas ietekmē.

Gribu teikt lielu paldies I.Ziņģītei un I.Heinolai, ka deva mums labus padomus, deva mums detalizētu ieskatu par to, kādam būt etnogrāfiski precīzam tautastērpam, bet kā šo tērpu varam veidot paši sev.
Ļoti patika tā doma, ka, ja mēs nekopējam un netaisam precīzas kopijas, tad galvenais ir saglabāt reģionam raksturīgo iezīmi. Līdz ar to manam tērpam, kas būs kā Praulienas tērps, es varu ņemt visu to, kas ir raksturīgs šim reģionam - gan Madonu, gan Praulienu, gan Lazdonu, pat Cesvaini un Kraukļus. Līdz ar to šis būs mans tērps un tāda nebūs nevienam citam! Galvenais, nevajadzētu jaukt divus neradnieciskus reģionus kopā, piemēram, Siguldu ar Madonas pusi, jo te ir ļoti dažādas saknes un iezīmes.




Tagad gaidu pārējās 2 pavasara cikla lekcijas, kad 20.aprīlī mums lekciju lasīs dr. Ingrīda Kaže par tautastērpa enerģiju, bet 18.maijā dr.hist. Aija Jansone, kas arī vadīs praktisko tērpa piegriešanu. Vēl, nākot pretī projekta dalībniekiem, esam raduši iespēju arī noorganizēt papildus praktiskos darbus izšūšanā, kas notiks 6.aprīlī.

Tikmēr šujam paraudziņus, mācāmies baltos un krāsainos darbus un sapņojam par savu superkreklu!


s.

ceturtdiena, 2013. gada 28. marts

Priekšauts pavasarim

Pirms dažām nedēļām, kad biju Rīgā, iegriezos arī Mežrozē. No turienes jau ar tukšām rokām ārā iziet nedrīkst, līdz ar to daži audumi tika iepirkti nenoskārstai vajadzībai.
Šī vajadzība pienāca gana drīzi, kad izrādījās, ka tuvojas viens feins Lieldienu pasākums, kuru varētu raksturot ar šādiem vārdiem - GUNTAS ILGAS IGAUNIJĀ:) Ja lasījāt iepriekšējo ierakstu, tad nojaušiet ap ko lieta grozās. Līdz ar to šoreiz stāsts par pavasarīgo rokdarbu Guntai:)

Jau ilgu laiku internetā aplūkoju visus tos skaistos priekšautiņus, kas ir atrodami ātri pāršķirstāmajā google attēlu meklētājā. Kā atslēgas vārdu labāk gan izvēlēties lietot anglisko versiju "apron", jo tad ātri vien parādās visādi skaistuļi. Tad nu lūk, es sev ar tādu sagribēju, bet kas gan tādu dos kurpniekam:)
Vienvārdsakot, kad radās doma, ka ir vajadzīga dāvana arī Guntai, tad fiksi izdomāju, ka varu sašūt taču priekšautu, jo auduma mājās daudz un ideju arī:)

Priecīga vilku laukā savus pavasarīgos Mežrozes audumus un, visu saskicējusi blociņā, sāku griezt un mērīt jeb mērīt un griezt;)

Beigās vēl atcerējos, ka mājās stāv arī tāda sen neizmantota lieta kā manekens, kuru arī izvilku un notrausu putekļus. Vai nav skaisti?! Visas detaļas ar adatiņu piecakinām klāt un māksla ir uzskatāma un tādam iesācējam kā man ir vieglāk izdomāt, ar kurām vīlēm sākt;)

Neba nu viss tik viegli devās rokās kā gribētos, Dažas detaļas laika gaitā tika papildinātas, dažas vīles šūtas un ārdītas, bet kopumā darbiņš pašai patīk. Galvenais jau - košās krāsas, kas tā vien brēc pēc pavasara!



Kad viss pabeigts un sabildēts, vairs negribējās ņemt nost no manekena, tā arī atstāju stāvam:) Lai priekšautiņš gaida dienu, kad tiks likts dāvanu maisā un vests prom pie jaunās saimnieces;)

s.

PS modelis labs ar to, ka tievā un šmaugās varēs siet sev jostu 3x ap vidu, bet kārtīgās saimnieces - atstāt mugurpusē skaistu šlepi:)

otrdiena, 2013. gada 26. marts

Meklēju jostiņu stelles!

Mīļie līdzjutēji!
Varbūt kāds no jums zina, kur ir nevienam nevajadzīgas un bēdīgas jostiņu stelles? Labprāt paņemtu tās savā aizgādnībā un radītu prieku gan stellēm, gan arī sev:)

Brīvdienās atkal pamocījos aušanā uz rullīša, bet nekādīgi nevaru ieriktēties - nu nepatīk! Gribas mazajās jostiņstellēs likt to visu padarīšanu iekša, lai nav daudz jākrāmējas ar visādām piesiešanās un atsiešanās lietām.

Ja nu kāds no jums zina, kur varētu tikt pie jostiņu aužamajām stellēm bez maksas (ideāli!) vai par mazām naudiņām (līdz ls 50), tad noteikti dariet to man zināmu.

Milzīgs paldies jau iepriekš!
S.

pirmdiena, 2013. gada 25. marts

Ilgas tepiķītis

Tuvojoties mammas māsas jubilejai, tika saņemts arī pasūtījums - neko nevajagot dāvināt, bet, lūk, tepiķīti pie izlietnes, gan gribētos! Sacīts, darīts! Atlika tika izdomāt, kā lai to dabū gatavu, jo mājās stelles ir tukšas, bet studijā vēl nebija īstie sācies tepiķīšu bums. Bet kā jau tas parasti - tu domā, bet Dieviņš dara!
Izrādījās, ka beidzot studijā  bija atļauja griest laukā no velkiem to gobelēna mēģinājumu, kuru neviens nekādīgi nevarēja pabeigt. Tad nu atlika tikai pārnītīt un pāršķietot un velki tipiķim bija gatavi! Nevajadzēja pat bizi vilkt un ierīkot daudz stelles. Tā arī kādu vakaru ķēros pie darba - no 4 smalkiem lina diedziņiem izveidoju vienu un galu galā no 1 metru plata gobelēna tiku pie ~ 60-70 cm plata tepiķīša vienkārtnī. (Ja nu kādu interesē - 4 smalki lina diegi nītī un 35.izmēra šķietā laidu katrā otrajā zobā.)
Vienu brīdi šķita, ka mājās ir sagreizts gana daudz lupatiņas sagrieztas, bet par to nu es jau rakstīju:)

 Ātri, ātri saaudu visus kamolus (un nedaudz sarkanā palika vēl pāri)..


.. un griežam laukā!


Gala rezultāts ir šāds mazs un brīnišķīgs tepiķītis, kā reizi priekš Ilgas;) Vares viegli izpurināt un arī vešmašīnā iemest:)
Labā puse

Kreisā puse


Izmantotie materiāli: lins velkiem un veci t-krekli audiem. Nepieciešami nopietni sagatvošanās darbi - griezt, griezt un vēlreiz griezt vecas drēbes;)

Lai veicas!
s.

otrdiena, 2013. gada 12. marts

Citādas zeķes

Nezinu, vai tiešām šis bija tas īstais modelis ko adīt, bet izmēģināt jau vajag:)
Adīt zeķi no purngala man patīk, bet vienmēr zināmu frustrāciju sagādā stulma daļa. Šoreiz gribēju ielikt meźģīņrakstu un to ar izdarīju, ar savām modifikācijām.
 


Viens ir skaidrs - viss ir jāpieraksta, jo savādāk var sanākt šādi, kad vienas zeķes augša atšķiras no otras. Ehh, bet nekas, slinkums bija pārtaisīt, jo dikti gribējās ātrāk pabeigt.

Kopumā jau ir interesanti adīt zeķi no purna - sāk ar 10 uztītiem valdziņiem, un tad nu pieaudzē katrā sānā tik, cik vajag uz vienas adatas. Man sanāca no 5 valdziņiem uz katras adatas uzaudzēt līdz 14 valdziņiem. Papēdis arī labi sanāca (paldies Baibai!), bet nu tās mežģīnes.., bet nu labi - to citreiz:)



Secinājums viens - darboties ar nezināmiem rakstiem man ne sevišķi patīk. Tas, ka rokas niez ātrāk izadīt kādu foršu dziju, vēl nenozīmē, ka var adīt bez konkrēta plāna;)